Ekoloģiska domāšana- kustība, kas gatavo pasauli pārmaiņām

To, ka ekoloģiskais domāšanas veids šobrīd sabiedrībā kļūst aizvien populārāks un populārāks, pamazām kļūstot par dzīves veidu un dažam labam arī par biznesu, neapstrīdēs neviens. Tomēr diez vai daudzi zinās, ka ekoloģiskās domāšanas veids kā kustība ir radiniece 60.gadu hipijiem, alternatīvajai medicīnai, homoseksuālistu cīņai par savām tiesībām un galu galā pat pagājušā gadsimta sākuma sufrāžistu kustībai (agrīnā feminisma forma). Dīvains salikums, teiksiet, tomēr ir viena kopēja tendence visām šīm kustībām- vienā vai otrā veidā (reizēm pat diezgan radikālā!) šīs kustības pārstāvji met izaicinājumu līdz šim sabiedrībā valdošajiem viedokļiem. To pat mēdz dēvēt par subkultūru karu. Kas gan šajā karā karo un kā sauc vienu un kā otru pusi?
Taisnību sakot, ASV veiktā pētījuma autori (Ray P., Anderson Sh.R. grāmatā ”The Cultural Creatives”) uzskata, ka ir ne tikai divas, bet pat trīs puses, jeb citiem vārdiem, sakot, šobrīd sabiedrībā eksistē trīs subkultūras: tradicionālisti, modernisti un kultūras radītāji („cultural creatives”). Katra no šīm trim subkultūrām ir tikusi pētīta ASV ilgākā laika periodā (1965-2000) un ir atklājies pārsteidzošs fakts, ka jaunākās subkultūras daļai (kultūras radītāji) ir tendence strauji palielināties. Pēc 2000.gada datiem par kultūras radītājiem sevi varēja dēvēt jau 29% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ASV (1965.gadā to bija vien 3%). Līdzīga tendence ir vērojama arī Eiropas valstīs (pēc 1997.gadā ES sekretariāta veiktā pētījuma datiem 15 Eiropas valstīs).
Kas gan nosaka piederību vienai vai otrai subkultūrai, kas gan atšķir ekoloģiski domājošu cilvēku no cilvēka, kam tāds domāšanas veids ir svešs? Protams, tās ir vērtības! Pētījuma autori ļoti rūpīgi ir analizējuši cilvēku vērtības un ieguvuši pilnīgi konkrētu priekšstatu par katras subkultūras pārstāvju pasaules uzskatiem un vērtībām, gan katra indivīda personīgajā, gan arī subkultūras kolektīvajā līmenī.
Tradicionālisti ( 24% pēc 2000.g. pētījuma ASV)- pēc pētījuma autoru datiem ir cilvēces daļa, kurai vissvarīgākās šķiet tradicionālās vērtības, reliģija, valsts vara, stabilitāte, etniskā tīrība (piem. radikālākās tradicionālistu izpausmes vērojamas kluk kluks klana vai fašisma veidolā). Viņi uzskata, ka sieviešu vieta ir vīrieša paspārnē. Tradicionālistu vidējais vecums ir aptuveni 53 gadi un to pamazām kļūst aizvien mazāk un mazāk.
Savukārt modernistu pirmssākumi ir meklējumi renesanses laikmetā, kad Džordano Bruno un Galileo Galilejs meta izaicinājumu tradicionālistu uzskatiem. Modernisti šobrīd ir vislielākā (47% pēc 2000.g pētījuma ASV) pasaules iedzīvotāju daļa- to vērtību skaitā ir ārkārtīgi daudz materiālu, izmērāmu, saskaitāmu vai nosveramu lietu. Modernistu pasaules uzskats ir tik izplatīts, ka bieži vien tiek uztverts kā vienīgais un pareizais. Tā, piemēram, modernisti uzskata, ka ja kaut kas nepadodas skaitļiem, tad tā vienkārši nav! Tie augstu vērtē personības brīvību, karjeru, finansiālu labklājību, tomēr ar aizspriedumiem skatās uz sieviešu tiesībām strādāt līdzvērtīgi apmaksātu darbu. Tehnoloģiju attīstība, modernās medicīnas sasniegumi, industrializācija un galu galā pat ražošanas apjoms un efektivitāte modernistu skatījumā ir svarīgāks par ekoloģiju un nākošo paaudžu ieguvumu.
Pavisam citāds uzskats valda kultūras radītāju vidū. Starp citu, P.Rejs (P.Ray) šo jaunu subkultūru ir nodēvējis par kulturas radītājiem, tāpēc, ka tie ievieš jaunas idejas un ir kultūras pārmaiņu radītāji. Kultūras radītāju vērtību vidū augstu vietu ieņem iespēja pašrealizēties, attīstīt savu personību, iepazīt pasauli un tās iedzīvotājus. Viņiem ir svarīgs autentiskums, holistiska un alternatīvā pieeja veselības aprūpei, sieviešu līdztiesība, personīgo attiecību kvalitāte, rūpes par apkārtējo vidi un tie domā par ilglaicību. Šīs subkultūras vidū plaši ir izplatīts alturisms. Kultūras radītājiem veiksme nav galveno prioritāšu sarakstā, daudz nozīmīgāku vietu ieņem radošums un pašizpausme. Tāpēc gan nevajag domāt, ka šiem cilvēkiem trūkst iztikas līdzekļu vai ir zems dzīves līmenis. Tieši otrādi- šo cilvēku vidū ir 46% no kopējā iedzīvotāju skaita, kuru ieņēmumu līmeni var uzskatīt par augstu (ASV pētījuma dati). Šīs subkultūras biznesmeņus mēdz dēvēt par „innerpreneurs”, pretēji klasiskajam uzņēmēju nosaukumam „entrepreneurs” (Karma Queens, Geek Gods and Innerpreneurs, by Ron Rentel). Rotaļa ar priedēkli izraisa visnotaļ interesantas asociācijas - tāds, kas ir dziļi iekša (inner) vai tāds, kas ir uz ieejas (entre).
Izmaiņas ir skārušas arī tādu cilvēku komunikācijas veidu, kā saruna ar un par sev svarīgo. Ja tradicionālistiem piedien mācītājs un grēksūdze, tad modernistiem vairāk piestāv klasisko psiholoģijas teoriju piekritēji (Freids, Skinners), bet kulturas radītāji visbiežāk par sarunu partneri izvēlas psihologu, kas pārstāv humānistisko psiholoģiju vai kouču, cilvēku, kurš iedvesmo.
Kultūras radītāji nemanāmi ir kļuvuši par vērā ņemamu pasaules kultūras daļu un, lai gan pasaules medijos vēl joprojām ir ārkārtīgi daudz ziņu, kas pasniegtas modernistu manierē, tomēr aizvien vairāk un vairāk parādās informācija, kas atbilst jaunās subkultūras prasībām.